Pāriet uz galveno saturu

"NePieskaries man" (L. Knaidla)



    Gadu mijā vēl paspēju izlasīt L. Knaidlas jauniešu romānu "NePieskaries man". Nedomāju, ka pagūšu  grāmatu izlasīt pāris stundās, taču laiks paskrēja nemanot. Jā, tik ļoti aizrāva! Viens no labākajiem pēdējā laikā lasītajiem jauniešu romāniem. Grāmatā nav attēloti tikai pirmās mīlestības radītie pārdzīvojumi, ballītes un traka studentu uzdzīve, bet tiešām reālas problēmas. 

    Galvenā varone Seidža vēlas sākt jaunu dzīvi, tāpēc ir aizbēgusi no savas dzimtās pilsētas. Viņa dzīvo Volkswagen busiņā. Viņai nav ne naudas, ne draugu, taču ir liela apņēmība aizmirst pagātni, studēt psiholoģiju, atrast darbu un pārvarēt emocionālas traumas. Seidžai neienāk prātā, ka, strādājot skolas bibliotēkā, viņa  satiks savu pirmo īsto mīlestību  − izskatīgo un pašpārliecināto Luku. Starp abiem lēni, bet pamatīgi rodas simpātijas. Seidža nav vienīgā, kurai ir problēmas veidot normālas attiecības, arī Lukam ir emocionālas pagātnes traumas. 

    Bez jauniešu attiecību problēmu saasinātajiem pārdzīvojumiem, romānā skartas tādas neērtas tēmas kā vardarbība ģimenē un seksuāla izmantošana, kā arī tiek parādīts, ka ir normāli meklēt palīdzību no malas, nevis kaunēties, ja kaut kas tāds ir piedzīvots. "Man nav bail. Bailes nav reālas." Tā Seidža mēģina sev katru dienu iegalvot, tomēr skaidrs, ka ar šīs mantras skaitīšanu ir par maz, lai tiktu pāri tam, kas viņu bērnībā  ir emocionāli sagrāvis. Seidža nespēj uzticēties vīriešiem, tāpēc, lai arī ļoti vēlas būt kopā ar Luku, viņa puisi atgrūž. Durvis uz Seidžas pagātni vēl nav aizvērtas, kaut gan šķiet, ka viss varētu beigties daudz maz laimīgi vai vismaz uz labo pusi, notiek sižeta pavērsiens, kas atkal liek Seidžai nonākt sākumpunktā un pazaudēt visu to, ko viņa ir sasniegusi,  kopš aizbēga no mājām. 

    Manas subjektīvās pārdomas − vienīgais, kas radīja neizpratni un mulsināja   kāpēc gan Seidža neizstāstīja visu patiesību Lukam, it īpaši, ja viņš spēja pieņemt meitenes nemierīgo un trauksmaino uzvedību jau no paša sākuma. Grāmatā atainotā studiju dzīve gan uzdzina nostalģiju pēc studijām klātienē un visvairāk jau pēc bibliotēkas apmeklējuma, he. 

    Grāmatas vizuālais noformējums arī ir pievilcīgs. Uzreiz gan nepamanīju, bet grāmatas vāciņā ir paslēpts dziesmu saraksts, proti, romāna plejliste un grāmatas beigās − lasītājs tiek iekārdināts jau ar nākamās daļas − "NePazaudē mani" grāmatas vāciņa reklāmu. 

    Romantika, sapņi, cerības, pirmā mīlestība, draudzība, bailes, emocionālas un fiziskas traumas, saskarsmes grūtības, panikas lēkmes,  pagātne, nākotnes perspektīvas, izglītības iegūšana un studijas, literatūra, palīdzības meklēšana, vainas apziņa, intriga, noslēpumi, šantāža, spriedze − tas viss  atrodams L.Knaidlas romānā "NePieskaries man"

    Autore atstāj lasītāju neziņā. Grāmata beidzas pašā ieintriģējošākajā vietā. Tas gan šķiet mazliet kacinoši pret lasītāju, bet ir dota iespēja ielūkoties nākamās daļas "NePazaudē mani" pirmajās lappusēs. Ar nepacietību gaidu grāmatas otro daļu!

    Izdevniecība "Latvijas Mediji", 2020.g. 

Šī emuāra populārākās ziņas

"Rakstītāja" (I.Gaile)

            Pirms Ingas Gailes romāna “Rakstītāja” droši vien daudzi pamanīja, ka “Zvaigzne ABC” izdevusi vēl kādu darbu par Ivandi Kaiju − Jāņa Ūdra “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Abi romāni lasītāju iepazīstina ar Antoniju Lūkinu jeb Ivandi Kaiju – latviešu rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti. Tas, ka divi atšķirīgi autori īsā laika posmā pievērsušies vienas personības izpētei, jau vien rosina vēlmi ātrāk izlasīt/uzzināt, kas tad ir I.Kaija, ar ko viņa bija un ir nozīmīga. Ņemot vērā atsauksmes par otra darba literāro kvalitāti, devu priekšroku I.Gailes “Rakstītājai” − latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekta “Es esmu…” sērijas otrajai grāmatai.          Romāns nav tikai par rakstīšanu un ar to saistīto, kā varētu šķist pēc grāmatas nosaukuma. Romāns ir par sievietes pasauli, par viņas vietu sabiedrībā, pienākumiem, kas ir pretrunā ar patiesajām jūtām un vēlmēm, par seksualitāti. Par a...

"Bez adatas" (L.Šmite)

  Ar Lindas Šmites darbiem iepriekš nebiju pazīstama, zināju tikai par grāmatu “Rainītis” (vēl manā lasāmo grāmatu sarakstā), taču autores bibliogrāfija ir krietni plašāka.  Citus “Vakara romānus” līdz šim arī nebiju lasījusi. Romāna “Bez adatas” darbība risinās Pļavniekos. I zņemot Klāva Elsberga pazīstamo Pļavnieku  dzejas ciklu, uz ko romānā vairākkārt atsaucas arī L.Šmite, c itu autoru darbos neesmu piefiksējusi, ka galvenā darbība tiktu tēlota šajā mikrorajonā. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc vēlējos šo darbu izlasīt, jo dzīvojot starp Purvciemu un Pļavniekiem, ir pazīstama šo mikrorajonu savdabība.  “Mums Pļavniekos it kā ir viss: dārgi jumti virs galvām, pilni lielveikalu iepirkumu rati, automašīnu krelles ap deviņstāvu namu garajiem kakliem, no kredītkartēm, maksāšanas un atlaižu kartēm uzblīduši maki. Ir grūti iepriecināmi bērni rotaļu laukumos, sunīši saitītēs, nevienam nevajadzīgi kaķi, mūžam ķērcošas kaijas, kas driskās plēš pilsētas rīta klusumu, a...

"Kāpēc mēs guļam?" (M.Volkers)

  Metjū Volkers savas grāmatas “Kāpēc mēs guļam?” ievadvārdos norāda, ka “ja, lasot šo grāmatu, sajutīsieties miegains un aizmigsiet, es atšķirībā no citiem autoriem nebūt nejutīšos sarūgtināts.”  Tiešām nevaru iedomāties piemērotāku grāmatu, ko lasīt tieši pirms gulētiešanas.  Vai tev šķiet, ka pietiekami daudz guli? Kāds ir tavs miega režīms?  Vai jūties izgulējies un atpūties? Kas, tavuprāt, ir veselīgs miegs? Autors mudina lasītāju uzdot sev šos jautājumus, izvērtēt savu attieksmi pret miegu un tā kvalitāti. Grāmatā izklāstīti interesanti fakti vieglā un saprotamā valodā. Neiztrūkst arī dažādi sarežģīti termini, taču tas nerada grūtības uztvert tekstu, jo autors šķietami sarežģīto paskaidrojis ar konkrētiem piemēriem un pētījumu rezultātiem. Grāmatas beigās ir 12 ieteikumi veselīgam miegam. Protams, daudzi jau no tiem būs zināmi,   taču   pašsaprotamais  bieži vien  piemirstas .   Pašlaik no rītiem ir diezgan grūti pamosties, vak...