Pāriet uz galveno saturu

"Kāpēc mēs guļam?" (M.Volkers)

 

Metjū Volkers savas grāmatas “Kāpēc mēs guļam?” ievadvārdos norāda, ka “ja, lasot šo grāmatu, sajutīsieties miegains un aizmigsiet, es atšķirībā no citiem autoriem nebūt nejutīšos sarūgtināts.”  Tiešām nevaru iedomāties piemērotāku grāmatu, ko lasīt tieši pirms gulētiešanas.  Vai tev šķiet, ka pietiekami daudz guli? Kāds ir tavs miega režīms?  Vai jūties izgulējies un atpūties? Kas, tavuprāt, ir veselīgs miegs?

Autors mudina lasītāju uzdot sev šos jautājumus, izvērtēt savu attieksmi pret miegu un tā kvalitāti. Grāmatā izklāstīti interesanti fakti vieglā un saprotamā valodā. Neiztrūkst arī dažādi sarežģīti termini, taču tas nerada grūtības uztvert tekstu, jo autors šķietami sarežģīto paskaidrojis ar konkrētiem piemēriem un pētījumu rezultātiem. Grāmatas beigās ir 12 ieteikumi veselīgam miegam. Protams, daudzi jau no tiem būs zināmi,  taču  pašsaprotamais bieži vien  piemirstas. 

Pašlaik no rītiem ir diezgan grūti pamosties, vakaros agri paliek tumšs, tāpēc šķiet, ka arī gulēt gribas iet agrāk.  Tumšajā rudens laikā svarīga loma mūsu dzīvēs ir gaismai, kas ietekmē miega kvalitāti. “Dienasgaismas zudums informē mūsu suprahiazmātisko kodolu, ka pašlaik ir nakts, var atlaist bremžu pedāli no čiekurveida dziedzera, ļaujot tam izdalīt lielu daudzumu melatonīna, kas signalizē smadzenēm un ķermenim, ka klāt ir tumsa un laiks doties pie miera.” (285.lpp.). Autors runā arī par mākslīgo apgaismojumu, kas pārstrukturē cilvēka miega režīmu un traucē normālam naktsmieram.

Kad ir bijis jāmācās kontroldarbiem, eksāmeniem vai jāraksta referāti un noslēguma darbi, par laimi, pie datora ekrāna vairāk par diviem naktī neesmu sēdējusi un sevi mocījusi. “Miegs sevi atkal un atkal pierāda kā atmiņas uzticamu palīgu – gan pirms mācīšanās, sagatavojot smadzenes jaunu atmiņu veidošanai, gan pēc tam, lai iegūto informāciju iecementētu un novērstu aizmiršanu.”(123.lpp). “Miegs iedarbina atmiņas nostabilizēšanās procesus.” (127.lpp.). Lielāka jēga būs tad, ja normāli izgulēsies, nevis visu nakti pavadīsi nomodā, cenšoties līdz pat rīta gaismai paspēt vēl kaut ko  apgūt. 

Grāmatā veltīta sadaļa, manuprāt,  interesantākajai miega sastāvdaļai, proti, sapņiem un sapņošanai. “Iegrimstot REM miegā, sapņošana ņem virsroku un sākas iedvesmota atmiņas miksoloģija. Mūs vairs neierobežo tipiskākā un klaji acīmredzamā saistība starp atmiņas vienībām. [..] Nomodā mēs redzam tikai mazu daļu no visām iespējamajām atmiņu savstarpējām attiecībām.” (244.lpp.). Tāpēc jau  ir tik brīnišķīgi doties gulēt un sapņot, jo tas palīdz arī radošumam. 

Aktuāla grāmata, lai atgādinātu sev par miega būtisko lomu dzīvē. 

Izdevniecība "Helios", 2020.g. 



Šī emuāra populārākās ziņas

"Rakstītāja" (I.Gaile)

            Pirms Ingas Gailes romāna “Rakstītāja” droši vien daudzi pamanīja, ka “Zvaigzne ABC” izdevusi vēl kādu darbu par Ivandi Kaiju − Jāņa Ūdra “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Abi romāni lasītāju iepazīstina ar Antoniju Lūkinu jeb Ivandi Kaiju – latviešu rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti. Tas, ka divi atšķirīgi autori īsā laika posmā pievērsušies vienas personības izpētei, jau vien rosina vēlmi ātrāk izlasīt/uzzināt, kas tad ir I.Kaija, ar ko viņa bija un ir nozīmīga. Ņemot vērā atsauksmes par otra darba literāro kvalitāti, devu priekšroku I.Gailes “Rakstītājai” − latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekta “Es esmu…” sērijas otrajai grāmatai.          Romāns nav tikai par rakstīšanu un ar to saistīto, kā varētu šķist pēc grāmatas nosaukuma. Romāns ir par sievietes pasauli, par viņas vietu sabiedrībā, pienākumiem, kas ir pretrunā ar patiesajām jūtām un vēlmēm, par seksualitāti. Par a...

"Bez adatas" (L.Šmite)

  Ar Lindas Šmites darbiem iepriekš nebiju pazīstama, zināju tikai par grāmatu “Rainītis” (vēl manā lasāmo grāmatu sarakstā), taču autores bibliogrāfija ir krietni plašāka.  Citus “Vakara romānus” līdz šim arī nebiju lasījusi. Romāna “Bez adatas” darbība risinās Pļavniekos. I zņemot Klāva Elsberga pazīstamo Pļavnieku  dzejas ciklu, uz ko romānā vairākkārt atsaucas arī L.Šmite, c itu autoru darbos neesmu piefiksējusi, ka galvenā darbība tiktu tēlota šajā mikrorajonā. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc vēlējos šo darbu izlasīt, jo dzīvojot starp Purvciemu un Pļavniekiem, ir pazīstama šo mikrorajonu savdabība.  “Mums Pļavniekos it kā ir viss: dārgi jumti virs galvām, pilni lielveikalu iepirkumu rati, automašīnu krelles ap deviņstāvu namu garajiem kakliem, no kredītkartēm, maksāšanas un atlaižu kartēm uzblīduši maki. Ir grūti iepriecināmi bērni rotaļu laukumos, sunīši saitītēs, nevienam nevajadzīgi kaķi, mūžam ķērcošas kaijas, kas driskās plēš pilsētas rīta klusumu, a...