Pāriet uz galveno saturu

"Lietas, kas krīt no debesīm" (S.Ahava)

 

Somu rakstnieces Seljas Ahavas  romāns “Lietas, kas krīt no debesīm” mani pārsteidza. Visvairāk jau ar emocijām, ko izjutu, lasot šo grāmatu.  Pirms lasīšanas biju paspējusi iepazīties ar diezgan daudz pozitīvām atsauksmēm, bet tāpat līdz galam nebija skaidrs, ko īsti sagaidīt. Lasīšanas laikā bija gan skumji un nomācoši, gan smieklīgi un uzmundrinoši. Nu kā jau dzīvē. Grāmata ir par sāpēm un zaudējumiem, necerētiem ieguvumiem, par laiku un tā plūdumu, par atmiņām un to nezūdamību.  “Laiks apstājās. Nebija iespējams domāt ne uz priekšu, ne atpakaļ. Kāds apvilka biezu, baltu līniju apkārt mūsu domām, domas apstājās, un mēs tajās iestrēgām.” (55.lpp.).  

Mazās Sāras māte pēkšņi mirst, jo viņai trāpa no debesīm krītošs ledus gabals, viņas tante laimē loterijā. Divreiz. Ir kāds vīrietis, kuram piecas reizes ir iespēris zibens. Kāpēc tas notiek tieši ar viņiem? Izskaidrojuma nav. “Debesis ir doma, ap kuru arī es nemāku novilkt līniju.” (86.lpp.). “Reizēm uzkrīt debesis, reizēm atveras zeme. Reizēm gadās tik neaptverama veiksme, ka ar to ir grūti turpināt dzīvot. Reizēm notiek kaut kas tāds – tikai vienu vienīgu reizi −, ka visu atlikušo dzīvi jādomā, kāpēc. Reizēm nenotiek nekas, un visu atlikušo dzīvi jādomā, kāpēc tad nenotika.” (138.lpp.)   Vairāk ir jautājumu nekā atbilžu, bet dzīve turpinās. Vienmēr. Gan pēc zibens spēriena, gan pēc laimesta loterijā, gan arī tuvinieka zaudējuma.

Pēc pirmās daļas izlasīšanas, mazliet samulsu, jo šķita, ka otrajai daļai vairs nebūs saistības ar pirmo, tomēr viss pamazām sasaistījās. Romānā savu vietu atradis pat Erkils Puaro. Sīkāk gan nestāstīšu, lai tiem, kam vēl tikai priekšā iepazīšanās ar šo darbu, ir atklājuma prieks. Grāmatā izmantoti arī pasaku motīvi. Varbūt uz dzīvi arī var raudzīties kā uz pasaku. “Lietas notiek. Vienlaikus, aplamā laikā, dažādos laikos, aplamās vietās. Eņģeļi nav noteicēji. Jo vienmēr tomēr ir kāds, kurš aizmirst klausīties ziņas, kurš paskatās, kaut gan nevajadzētu, un kurš stāv aplamā vietā. Te manai pasakai gals.”

Grāmata 2016.gadā ieguvusi Eiropas Savienības Literatūras balvu.  Manuprāt, pelnīti. Zinu, ka ”Lietas, kas krīt no debesīm” man būs viens to tiem darbiem, ko vēlreiz pēc kāda laika vēlēšos pārlasīt.

Izdevniecība “Latvijas Mediji”, 2020.g.

Šī emuāra populārākās ziņas

"Rakstītāja" (I.Gaile)

            Pirms Ingas Gailes romāna “Rakstītāja” droši vien daudzi pamanīja, ka “Zvaigzne ABC” izdevusi vēl kādu darbu par Ivandi Kaiju − Jāņa Ūdra “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Abi romāni lasītāju iepazīstina ar Antoniju Lūkinu jeb Ivandi Kaiju – latviešu rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti. Tas, ka divi atšķirīgi autori īsā laika posmā pievērsušies vienas personības izpētei, jau vien rosina vēlmi ātrāk izlasīt/uzzināt, kas tad ir I.Kaija, ar ko viņa bija un ir nozīmīga. Ņemot vērā atsauksmes par otra darba literāro kvalitāti, devu priekšroku I.Gailes “Rakstītājai” − latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekta “Es esmu…” sērijas otrajai grāmatai.          Romāns nav tikai par rakstīšanu un ar to saistīto, kā varētu šķist pēc grāmatas nosaukuma. Romāns ir par sievietes pasauli, par viņas vietu sabiedrībā, pienākumiem, kas ir pretrunā ar patiesajām jūtām un vēlmēm, par seksualitāti. Par a...
Lasīt vairāk

"NePieskaries man" (L. Knaidla)

     Gadu mijā vēl paspēju izlasīt L. Knaidlas jauniešu romānu "NePieskaries man". Nedomāju, ka pagūšu  grāmatu izlasīt pāris stundās, taču laiks paskrēja nemanot. Jā, tik ļoti aizrāva! Viens no labākajiem pēdējā laikā lasītajiem jauniešu romāniem. Grāmatā nav attēloti tikai pirmās mīlestības radītie pārdzīvojumi, ballītes un traka studentu uzdzīve, bet tiešām reālas problēmas.       Galvenā varone Seidža vēlas sākt jaunu dzīvi, tāpēc ir aizbēgusi no savas dzimtās pilsētas. Viņa dzīvo Volkswagen busiņā. Viņai nav ne naudas, ne draugu, taču ir liela apņēmība aizmirst pagātni, studēt psiholoģiju, atrast darbu un pārvarēt emocionālas traumas. Seidžai neienāk prātā, ka, strādājot skolas bibliotēkā, viņa  satiks savu pirmo īsto mīlestību   − izskatīgo un pašpārliecināto Luku. Starp abiem lēni, bet pamatīgi rodas simpātijas. Seidža nav vienīgā, kurai ir problēmas veidot normālas attiecības, arī Lukam ir emocionālas pagātnes traumas. ...
Lasīt vairāk

"Bez adatas" (L.Šmite)

  Ar Lindas Šmites darbiem iepriekš nebiju pazīstama, zināju tikai par grāmatu “Rainītis” (vēl manā lasāmo grāmatu sarakstā), taču autores bibliogrāfija ir krietni plašāka.  Citus “Vakara romānus” līdz šim arī nebiju lasījusi. Romāna “Bez adatas” darbība risinās Pļavniekos. I zņemot Klāva Elsberga pazīstamo Pļavnieku  dzejas ciklu, uz ko romānā vairākkārt atsaucas arī L.Šmite, c itu autoru darbos neesmu piefiksējusi, ka galvenā darbība tiktu tēlota šajā mikrorajonā. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc vēlējos šo darbu izlasīt, jo dzīvojot starp Purvciemu un Pļavniekiem, ir pazīstama šo mikrorajonu savdabība.  “Mums Pļavniekos it kā ir viss: dārgi jumti virs galvām, pilni lielveikalu iepirkumu rati, automašīnu krelles ap deviņstāvu namu garajiem kakliem, no kredītkartēm, maksāšanas un atlaižu kartēm uzblīduši maki. Ir grūti iepriecināmi bērni rotaļu laukumos, sunīši saitītēs, nevienam nevajadzīgi kaķi, mūžam ķērcošas kaijas, kas driskās plēš pilsētas rīta klusumu, a...
Lasīt vairāk