Pāriet uz galveno saturu

"Pilnīgs šahs" (K.Zaviļeiskis)

 

    Ar Kaspara Zaviļeiska, mūzikas žurnālista, kultūras projektu redaktora un rakstnieka, grāmatu “Pilnīgs Šahs” (Šahs ar lielo burtu) ir iespējams nonākt (vai atgriezties) gadu tūkstošu mijā – nebeidzamās ballītēs, ko pavada pacilājošs vieglums, brīvības sajūta, bohēma un iedvesma.  Tie, kas savu jaunību piedzīvojuši ap šo laiku, iespējams, sajutīs zināmu nostalģijas devu, bet tie, kas dzimuši vēlāk − domās, ka būtu bijis interesanti paballēties tajā laikā. Autora pirmo grāmatu “Parapops jeb rozā brilles Siguldā” neesmu lasījusi, taču, iespējams, ka uzmeklēšu un izlasīšu arī to.

Galvenais varonis – dīdžejs ar iesauku Šahs (jo viņam patīk spēlēt šahu) bieži vien no Purvciema  ar 17.trolejbusu dodas  uz centru, lai iegrieztu kārtējo ballīti.  Tā kā nekad neesmu spēlējusi šahu, tad sākumā neuztvēru grāmatas nodaļu nosaukumos ietvertās šaha kombinācijas, bet “laipni lūgti raibajā spēlē un gan jau arī savās nebūt ne melnbaltajās atmiņās” – šāds aicinājums izteikts grāmatas anotācijā.  Šahs kā spēle un kā dzīve. Ej nu tiec ar abiem galā. 

Diezgan likumsakarīgas šķita grāmatā ietvertās atsauces uz mūzikas skaņdarbiem, ja galvenais varonis ir dīdžejs, kura dzīvē viena no primārajām lomām ir mūzikai. Pati lasīšanas laikā nemeklēju šīs "fona dziesmas", jo lielāko daļu zināju, un tās domās ieskanējās tāpat. Grāmatas “mūzikas celiņš” ir pievienotā vērtība, jo tāda vai citāda fona mūzika mūsu dzīvēs taču skan vienmēr. 'Bija piektdiena. Un piektdienā es biju iemīlējies kā tāds Roberts Smits The Cure dziesmā." (26.lpp.). 

Laikam gaidīju vēl kaut ko, taču grāmatas vidū jau sapratu, ka cerētā kulminācija izpaliks, tomēr grāmata man patika. Varbūt tiešām darbu vairāk uztvēru kā žurnālista piezīmes par aizgājušiem laikiem. 

Grāmatas pēdējā nodaļa varētu izraisīt neizpratni, tomēr šķita, ka tā vienkārši nevainīgā veidā iezīmē nebeidzamo ballīšu ēras beigas un simbolizē izaugšanu no kāda konkrēta dzīves posma un  paaudžu nomaiņu. 

Izdevniecība “Zvaigzne ABC”, 2020.g.

Šī emuāra populārākās ziņas

"Rakstītāja" (I.Gaile)

            Pirms Ingas Gailes romāna “Rakstītāja” droši vien daudzi pamanīja, ka “Zvaigzne ABC” izdevusi vēl kādu darbu par Ivandi Kaiju − Jāņa Ūdra “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Abi romāni lasītāju iepazīstina ar Antoniju Lūkinu jeb Ivandi Kaiju – latviešu rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti. Tas, ka divi atšķirīgi autori īsā laika posmā pievērsušies vienas personības izpētei, jau vien rosina vēlmi ātrāk izlasīt/uzzināt, kas tad ir I.Kaija, ar ko viņa bija un ir nozīmīga. Ņemot vērā atsauksmes par otra darba literāro kvalitāti, devu priekšroku I.Gailes “Rakstītājai” − latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekta “Es esmu…” sērijas otrajai grāmatai.          Romāns nav tikai par rakstīšanu un ar to saistīto, kā varētu šķist pēc grāmatas nosaukuma. Romāns ir par sievietes pasauli, par viņas vietu sabiedrībā, pienākumiem, kas ir pretrunā ar patiesajām jūtām un vēlmēm, par seksualitāti. Par a...
Lasīt vairāk

"Bez adatas" (L.Šmite)

  Ar Lindas Šmites darbiem iepriekš nebiju pazīstama, zināju tikai par grāmatu “Rainītis” (vēl manā lasāmo grāmatu sarakstā), taču autores bibliogrāfija ir krietni plašāka.  Citus “Vakara romānus” līdz šim arī nebiju lasījusi. Romāna “Bez adatas” darbība risinās Pļavniekos. I zņemot Klāva Elsberga pazīstamo Pļavnieku  dzejas ciklu, uz ko romānā vairākkārt atsaucas arī L.Šmite, c itu autoru darbos neesmu piefiksējusi, ka galvenā darbība tiktu tēlota šajā mikrorajonā. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc vēlējos šo darbu izlasīt, jo dzīvojot starp Purvciemu un Pļavniekiem, ir pazīstama šo mikrorajonu savdabība.  “Mums Pļavniekos it kā ir viss: dārgi jumti virs galvām, pilni lielveikalu iepirkumu rati, automašīnu krelles ap deviņstāvu namu garajiem kakliem, no kredītkartēm, maksāšanas un atlaižu kartēm uzblīduši maki. Ir grūti iepriecināmi bērni rotaļu laukumos, sunīši saitītēs, nevienam nevajadzīgi kaķi, mūžam ķērcošas kaijas, kas driskās plēš pilsētas rīta klusumu, a...
Lasīt vairāk

"Kāpēc mēs guļam?" (M.Volkers)

  Metjū Volkers savas grāmatas “Kāpēc mēs guļam?” ievadvārdos norāda, ka “ja, lasot šo grāmatu, sajutīsieties miegains un aizmigsiet, es atšķirībā no citiem autoriem nebūt nejutīšos sarūgtināts.”  Tiešām nevaru iedomāties piemērotāku grāmatu, ko lasīt tieši pirms gulētiešanas.  Vai tev šķiet, ka pietiekami daudz guli? Kāds ir tavs miega režīms?  Vai jūties izgulējies un atpūties? Kas, tavuprāt, ir veselīgs miegs? Autors mudina lasītāju uzdot sev šos jautājumus, izvērtēt savu attieksmi pret miegu un tā kvalitāti. Grāmatā izklāstīti interesanti fakti vieglā un saprotamā valodā. Neiztrūkst arī dažādi sarežģīti termini, taču tas nerada grūtības uztvert tekstu, jo autors šķietami sarežģīto paskaidrojis ar konkrētiem piemēriem un pētījumu rezultātiem. Grāmatas beigās ir 12 ieteikumi veselīgam miegam. Protams, daudzi jau no tiem būs zināmi,   taču   pašsaprotamais  bieži vien  piemirstas .   Pašlaik no rītiem ir diezgan grūti pamosties, vak...
Lasīt vairāk