Domu plaukts

            Pirms Ingas Gailes romāna “Rakstītāja” droši vien daudzi pamanīja, ka “Zvaigzne ABC” izdevusi vēl kādu darbu par Ivandi Kaiju − Jāņa Ūdra “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”. Abi romāni lasītāju iepazīstina ar Antoniju Lūkinu jeb Ivandi Kaiju – latviešu rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti. Tas, ka divi atšķirīgi autori īsā laika posmā pievērsušies vienas personības izpētei, jau vien rosina vēlmi ātrāk izlasīt/uzzināt, kas tad ir I.Kaija, ar ko viņa bija un ir nozīmīga. Ņemot vērā atsauksmes par otra darba literāro kvalitāti, devu priekšroku I.Gailes “Rakstītājai” − latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projekta “Es esmu…” sērijas otrajai grāmatai.          Romāns nav tikai par rakstīšanu un ar to saistīto, kā varētu šķist pēc grāmatas nosaukuma. Romāns ir par sievietes pasauli, par viņas vietu sabiedrībā, pienākumiem, kas ir pretrunā ar patiesajām jūtām un vēlmēm, par seksualitāti. Par a...

Vācu rakstnieces Judītes Mērčantas psiholoģiskās spriedzes romāns “Elpo” lasītajam radīs ilūziju, ka viņš visu ir lieliski sapratis, taču nākamajā brīdī būs spiests to apšaubīt. Galvenā varone Nīle ir laimīga kopā ar mīļoto vīrieti Benu, taču kādu dienu Bens pēkšņi pazūd.  Nīle zina, ka abi kopā iegāja veikalā, bet pēc brīža Bens  tuvākajā apkārtnē  vairs nav atrodams , nav nekādu pavedienu.  “Tu vari skriet vienā virzienā vai otrā. Abos vienlaikus ne. Un, ja izlemsi nepareizi, ja skriesi neīstajā virzienā, tas otrs arvien vairāk attālināsies. Izlemt. Ir tik grūti izlemt.” (9.lpp.).  Uz telefona zvaniem Bens Nīlei arī neatbild. "Mūsu noteikums bija: atstāj ieslēgtu mobilo! [..] Kad jutu, ka sāku šaubīties, man bija jāvar viņam pajautāt, vai arī viņš šaubās. Lai viņš vaļsirdīgi atbildētu. Uzreiz." (72.-73.lpp.).  Saprotot, ka noticis kas nelāgs, Nīle vēršas gan pie Bena draugiem, gan Bena gandrīz jau bijušās sievas Flo. Bena bijusī sieva Nīlei ir tabu, vai v...

       Ar Kaspara Zaviļeiska, mūzikas žurnālista, kultūras projektu redaktora un rakstnieka, grāmatu “Pilnīgs Šahs” (Šahs ar lielo burtu) ir iespējams nonākt (vai atgriezties) gadu tūkstošu mijā – nebeidzamās ballītēs, ko pavada  pacilājošs vieglums,  brīvības sajūta, bohēma un iedvesma.  Tie, kas savu jaunību piedzīvojuši ap šo laiku, iespējams, sajutīs zināmu nostalģijas devu, bet tie, kas dzimuši vēlāk − domās, ka būtu bijis interesanti paballēties tajā laikā. Autora pirmo grāmatu “Parapops jeb rozā brilles Siguldā” neesmu lasījusi, taču, iespējams, ka uzmeklēšu un izlasīšu arī to. Galvenais varonis – dīdžejs ar iesauku Šahs (jo viņam patīk spēlēt šahu) bieži vien  no Purvciema    ar 17.trolejbusu  dodas   uz centru, lai iegrieztu kārtējo ballīti.  Tā kā nekad neesmu spēlējusi šahu, tad sākumā neuztvēru grāmatas nodaļu nosaukumos ietvertās šaha kombinācijas, bet “laipni lūgti raibajā spēlē un gan jau arī savās nebūt ne ...

  Ar Lindas Šmites darbiem iepriekš nebiju pazīstama, zināju tikai par grāmatu “Rainītis” (vēl manā lasāmo grāmatu sarakstā), taču autores bibliogrāfija ir krietni plašāka.  Citus “Vakara romānus” līdz šim arī nebiju lasījusi. Romāna “Bez adatas” darbība risinās Pļavniekos. I zņemot Klāva Elsberga pazīstamo Pļavnieku  dzejas ciklu, uz ko romānā vairākkārt atsaucas arī L.Šmite, c itu autoru darbos neesmu piefiksējusi, ka galvenā darbība tiktu tēlota šajā mikrorajonā. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc vēlējos šo darbu izlasīt, jo dzīvojot starp Purvciemu un Pļavniekiem, ir pazīstama šo mikrorajonu savdabība.  “Mums Pļavniekos it kā ir viss: dārgi jumti virs galvām, pilni lielveikalu iepirkumu rati, automašīnu krelles ap deviņstāvu namu garajiem kakliem, no kredītkartēm, maksāšanas un atlaižu kartēm uzblīduši maki. Ir grūti iepriecināmi bērni rotaļu laukumos, sunīši saitītēs, nevienam nevajadzīgi kaķi, mūžam ķērcošas kaijas, kas driskās plēš pilsētas rīta klusumu, a...

  Somu rakstnieces Seljas Ahavas  romāns “Lietas, kas krīt no debesīm” mani pārsteidza. Visvairāk jau ar emocijām, ko izjutu, lasot šo grāmatu.  Pirms lasīšanas b iju  paspējusi iepazīties ar diezgan daudz pozitīvām atsauksmēm, bet tāpat līdz galam nebija skaidrs, ko īsti sagaidīt. Lasīšanas laikā bija gan skumji un nomācoši, gan smieklīgi un uzmundrinoši. Nu kā jau dzīvē. Grāmata ir par sāpēm un zaudējumiem, necerētiem ieguvumiem, par laiku un tā plūdumu, par atmiņām un to nezūdamību.  “Laiks apstājās. Nebija iespējams domāt ne uz priekšu, ne atpakaļ. Kāds apvilka biezu, baltu līniju apkārt mūsu domām, domas apstājās, un mēs tajās iestrēgām.” (55.lpp.).   Mazās Sāras māte pēkšņi mirst, jo viņai trāpa no debesīm krītošs ledus gabals, viņas tante laimē loterijā. Divreiz. Ir kāds vīrietis, kuram piecas reizes ir iespēris zibens. Kāpēc tas notiek tieši ar viņiem? Izskaidrojuma nav. “Debesis ir doma, ap kuru arī es nemāku novilkt līniju.” (86.lpp.). “Reizē...

  Metjū Volkers savas grāmatas “Kāpēc mēs guļam?” ievadvārdos norāda, ka “ja, lasot šo grāmatu, sajutīsieties miegains un aizmigsiet, es atšķirībā no citiem autoriem nebūt nejutīšos sarūgtināts.”  Tiešām nevaru iedomāties piemērotāku grāmatu, ko lasīt tieši pirms gulētiešanas.  Vai tev šķiet, ka pietiekami daudz guli? Kāds ir tavs miega režīms?  Vai jūties izgulējies un atpūties? Kas, tavuprāt, ir veselīgs miegs? Autors mudina lasītāju uzdot sev šos jautājumus, izvērtēt savu attieksmi pret miegu un tā kvalitāti. Grāmatā izklāstīti interesanti fakti vieglā un saprotamā valodā. Neiztrūkst arī dažādi sarežģīti termini, taču tas nerada grūtības uztvert tekstu, jo autors šķietami sarežģīto paskaidrojis ar konkrētiem piemēriem un pētījumu rezultātiem. Grāmatas beigās ir 12 ieteikumi veselīgam miegam. Protams, daudzi jau no tiem būs zināmi,   taču   pašsaprotamais  bieži vien  piemirstas .   Pašlaik no rītiem ir diezgan grūti pamosties, vak...